VĒSTURE

1846.gadā Zasā uzcelta pirmā skolas ēka (pie kapiem) un tajā mācījušies 10 -12 bērni. Mācību priekšmeti: ticības mācība, garīgā dziedāšana, lasīšana, mazliet rēķināšana. Pirmais skolotājs bija Jēkabs Dipolds (strādājis no 1845. – 1859.gadam).

1859.gadā Dipolda vietā pieņemts Andrejs Ozoliņš, kurš Zasā nostrādājis 53 gadus – līdz 1911.gadam. Viņa laikā skolai uzbūvēta piebūve, tā divreiz nodegusi.

1911.gadā par skolotāju ievēlēts Andrejs Ziediņš, kurš strādāja līdz 1915.gadam, kad kara apstākļu dēļ skolu atstājis. Vācieši skolu nojaukuši un ķieģeļus izmantojuši savām zemnīcām. Kara laikā skolas Zasā nav bijis.

1918.gadā skola iekārtota Zasas muižas bijušajā rentnieku mājā (galā uz baznīcas pusi). Pēc 1922.gada klases un skolotāju dzīvokļi iekārtoti arī mājas otrā galā. Pēc Pirmā Pasaules kara pirmie skolotāji bijuši Jānis Ziedāns, Avotiņš, Markeviča, Marta Zadināne, Austra Strazdiņa.

Vecā skolas ēka (Zasas muižas rentnieku mēja), kurā mācības notika no 1918. - 1938.gadam.

Skolas pārzinis Ādams Klucis stāsta par Zasas skolas tapšanu. ("Daugavas vēstnesis" Nr.1., 1940.g., janvāris)

1921.gadā par skolotāju uzņemts Ādams Klucis. Līdz 1940.gadam strādājis par skolas pārzini, rakstījis dienasgrāmatu. Skolā bērnu skaits bijis ap 120.

1925./26.m.g. skolā tiek ieviesti trīs jauni mācību priekšmeti: kooperācija, zemkopība un meitenēm mājturība. Par 300 Ls skolā tiek iegādāts radiouztvērējs.

Sākot no 1929.gada 1.februāra skolēni ēd pusdienas. 20 skolēni pusdienas saņēma bez maksas.

1936./37.m.g. skolā mācās 181 skolēns. Meža dienās 5.maijā visa skola strādāja pie parka uzkopšanas un liepiņu dzīvžoga stādīšanas ap sporta laukumu. No 9. līdz 12.maijam 44 skolēni un 3 skolotāji piedalījās ekskursijā uz Rīgu un Jūrmalu.

1937.38.m.g. pagasta valde piešķīrusi skolai 0,94 ha mācību dārza ierīkošanai.

1939.gada 8.oktobrī tiek iesvētīta Zasas sešgadīgā pamatskola. Skolas pārzinis Ādams Klucis savā runā izsaka vēlējumu:

„Lai skolas ēka pēc iespējas apmierinātu visas tās prasības, kas tai uzliktas! Lai skolā mājotu vienprātība, saticība, mīlestība un īsta darba griba kā skolotāju, tā arī skolēnu starpā. Lai šinī skolā pilnā mērā tiktu sasniegti visi tie augstie prasījumi, kuri skolai jādod gan sirds un prāta, gan nacionālās un veselības attīstībā! Lai šī skola būtu pulcinātāja un sava pagasta plašas apkārtnes audzinātāja un vadītāja! Lai no šis skolas izplūstu gaisma – radošā, laimi nesošā gaisma!”

1940. gada 3.jūnija rītā Zasas sešgadīgo pamatskolu (135 000 latu vērto) apmeklēja valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Par godu prezidentam bijusi sarīkota skolēnu rokdarbu izstāde, mācību dārzā iestādīts ozols.

Skolas pirmais pārzinis

Ādams Klucis

K.Ulmaņa sveikšana Zasas pamatskolā

("Mājas viesis", 2004.gada 4.jūnijs)

1940. gadā, padomju varas apstākļos, skolā izveidojās komjaunatnes organizācija, kuru vadīja Leonards Lucis. Ļuba Kāsīte skolā izveidoja pirmo pionieru pulciņu.

1944.gada septembrī pēc Zasas atbrīvošanas no vācu fašistiem skolā atsākās mācības. Pirmais direktors pēc kara gados Vilis Krauklis.

1945.gadā atver 8.klasi.

1947./48.m.g. skolā sāk darboties literārais pulciņš, kurš iestudē lugas, izdod literāro žurnālu „Gaismas lokā”.

1949./50. m. g. Skolā strādā 17 skolotāji, 10 tehniskie darbinieki, mācās 250 skolēni, darbojas 11 pulciņi. Skolā darbojas internāts un kopgalds, kuram ik gadus valsts piešķir 5000 rbļ. trūcīgāko audzēkņu ēdināšanai.

1950.gadā ir pirmais vidusskolas izlaidums. 11.klasi beidz 20 audzēkņi, trīs no tiem ar medaļām: Anna Celmiņa ar zelta medaļu, Valdis Bīgestāns un Dainis Robežnieks ar sudraba medaļām.

11.klases audzinātāja G.Dambīte ar klasi

Vidusskolas deju kolektīvs

Vidusskolas deju kolektīvs gatavojas rajona pašdarbnieku skatei.

Rokdarbu pulciņš

Ceriņu dārzā

Skats no C. Solodara "Ceriņu dārzā". Madlēna - M. Gerocka Kostja - G.Kiops

Trīnes grēki

Blaumaņa "Trīnes grēki" 1956./57.g. Jaņuks - M. Gaile Annule - A. Erdmane

Skolēnu dalība dažādos pulciņos.

1951. – 1955.g. iekārtots sporta laukums, par skaistu tradīciju kļuvuši abitūrijas vakari. Izveidots labs meiteņu un jauktais koris, deju un dramatiskais kolektīvs.

Ar 1955. gadu par direktori strādā Diāna Medne. Viņas laikā tiek iztīrīts skolas dīķis, iekārtots ģeogrāfijas laukums, ierīkotas zēnu darbnīcas, uzcelts tiltiņš pār upīti, iegādāts traktos.

1956./57.m.g. tiek nodibināts skolas pūtēju orķestris. Naturālistu pulciņš divus gadus piedalās Vissavienības Lauksaimniecības izstādē Maskavā un saņem diplomus un zelta medaļas (pulciņa vadītāja V.Giluča un aktīvākās dalībnieces – Ahramoviča un Midere).

1958.gadā skolas pionieru vienība tiek nosaukta Ļubas Kāsītes vārdā. Vecākā pionieru vadītāja Aina Putekle (Sauša) ar saviem pionieriem iekārto pionieru istabu.

60.gados skolas dzīvē noteicošā loma ir pionieru un komjauniešu organizācijām. Tās pēta skolas vēsturi. 1968.gadā Leonarda Luča vārdā nosauktā komjaunatnes organizācija tiek apbalvota ar Augstākās Padomes Prezidija Goda Rakstu. Skolas darbu šajos gados vada Ella Vaičule, ārpusklases darba vadītāja Laimdota Leitiete. 1965. gadā Ļubas Kāsītes vārdā nosauktā pionieru vienība ir labākā rajonā, bet 1970.gadā vienība apbalvota ar CK Goda lentu. No 1961. – 1973.gadam pionieru vadītāja bija Skaidrīte Vilciņa. 1965.gadā pionieru vienības priekšsēdētāja Rudīte Urbacāne saņem skolas vēsturē pirmo ceļazīmi uz Vissavienības pionieru nometni „Arteks”. (Vēlāk arī Ināra Sauša, Guntis Porietis un Aigars Aišpurs.)

37 Parka tīrīš no 55.g (dir. Medne).jpg

06b.jpg

39 57. g. SKolai 1. traktors sk. Ļūļa.jpg

30 ierīko sporta lauk bildē 55.-56. g. 3. jūn - karogu uzvelk labākie sportisti

70.gados skola pāriet uz kabinetu sistēmu. Skolas direktore Laimdota Leitiete, ārpusklases un ārpusskolas darba organizatore Rudīte Urbacāne, vecākā pionieru vadītājā Zita Nagle. 1975.gadā darbu uzsāk vidusskolēnu darba un atpūtas nometne LOTOS. 1976.gadā 7.klases sanitārais postenis izcīna 4.vietu republikā (vadītāja Regīna Ciša). 1979.gadā Indras Gaugeres vadītais vidusskolēnu deju kolektīvs pirmo reizi izcīna tiesības piedalīties skolēnu Dziesmu un deju svētkos Rīgā.

80.gados Zasas vidusskolu turpina vadīt Laimdota Leitiete. Ārpusklases un ārpusskolas darba organizatores Rudītes Urbacānes vadībā vienkopus tiek savākti materiāli un 1981.gadā sāk darboties skolas muzejs. Piedaloties republikas novadpētniecības izstādēs, gūst atzinības rakstus un prēmijas. Skolas komanda ar labiem panākumiem startē konkursā „Mēs tavi saimnieki, zeme!” (viņus gatavoja skolotāji Jānis Kokins un Laima Šnikere). Skolotāja Gunāra Kiopa vadībā ar panākumiem atsāk darboties pūtēju orķestris. Par tradīciju kļūst pašdarbības kolektīvu atskaites koncerti un rokdarbu izstādes maija beigās. 1989.gada vasarā 10 skolēni piedalījās Starptautiskajā LOTOS brigādē Polijā. 1989.gada 7.oktobrī skolas bijušie skolotāji un absolventi pulcējās uz skolas 50 gadu jubilejas svinībām. Tiek atklāts piemiņas akments ar iekaltu 1939.gadu un Raiņa vārdiem: „Krāj gaismu sev, lai citus gaismā vadīt spētu”. Kopīgi tika iestādīta liepiņu aleja.

1990.gada 1.septembris Zasas vidusskolā sākas ar skolas karoga iesvētīšanu un svinīgo dievkalpojumu atjaunotā Zasas luterāņu baznīcā. 1992.gadā skolā darbu uzsāk Jēkabpils sporta skolas filiāle. Ar 1994.gadu sākas skolas renovācijas darbi. No 1998.gada skolā par direktoru strādā Edvīns Grauzs. 1999.gadā atklāta Jēkabpils Mākslas skolas filiāle (vadītāja skolotāja Anda Svarāne, skolotāja Inese Kalniškāne).

2005.gada 15.februārī tiek atklāta sporta zāle. 2008.gadā Latvijas Republikas 90 gadu jubileju skola nosvinēja ar vairākiem pasākumiem: ziedu jostas uzrakstu „Latvijai – 90”, skrējienu, koncertu, izstādi. 2009.gadā skolas kolektīvs svinēja skolas 70 gadu jubileju.